Ceļš uz UWC Adriatic sākās pavisam nesen. Tikai 2 mēnešus atpakaļ es biju ieradies savā jaunajā skolā, iekārtojies rezidencē, kas atrodas nepilnu kilometru no jūras un nesapratu, kur esmu nonācis. Jauna dzīves vieta, valsts, cilvēki apkārt un valodas. 

Šobrīd sāku reāli apjaust to, kur šis ceļš mani atveda un vēl tikai vedīs. Esmu laimīgs par to, kādas iespējas man sniegs šī skola arī pēc pabeigšanas. Turklāt UWC dzīve nebeigsies pēc izlaiduma - draugi visā pasaulē un sanākšana kopā ik pa pāris gadiem, tas iepriecina mani vēl vairāk. Cilvēki, ko esmu iepazinis ir vienkārši fantastiski. Arī vide, kurā mācāmies ir radīta atbilstoši mums – mazs miestiņš, ar izklaides iespējām, skolas ēkas atrodas netālu viena no otras, kas palīdz ietaupīt tik svarīgo laiku no rītiem un vakaros. Par miegu pirmajos mēnešos var pat īsti nedomāt, jo gribās tik daudz ko uzzināt par visu, par visiem. Beigu beigās attopies 10 minūtes pirms komandstundas pie Adrijas jūras, runājot ar cilvēku no pavisam citas pasaules malas par to, ko nācies piedzīvot un par to, ko sagaidām. Šeit ir tik daudz ko darīt, bet nākas izvēlēties, jo visam laika nepietiek, ar to nu ir jāsadzīvo. 

Visvairāk mani izbrīnīja tas, ka skolotāji ir ļoti draudzīgi un sēž pie tāda paša darba galda kā skolēni un pat ēd pie viena galda, un draudzīgi runājas. Tas bija patīkams šoks. Smieklīgi, bet pirms pāris dienām nācās piedzīvot pirmo, nelielo kultūršoku, jo mans istabas biedrs nezināja kas ir vārda dienas, nācās izskaidrot.

Protams, visu nevaru nemaz aprakstīt ko esmu piedzīvojis, tikai varu pateikt to, ka vide šeit mani attīsta vispusēji, ko arī gaidīju no šīs mācību sistēmas. 

Tiem, kuri vēlas pieteikties, bet šaubās.. Dariet, ir tā vērts! Pieredze ir nenovērtējama un piedzīvojums milzīgs! Vilties manā izvēlē UWC neliek ne mirkli un esmu pateicīgs UWC Latvija organizācijai par to, ka deva man šo iespēju.