Pastāsti par savu pieredzi nometnē

Marija: Nometnes tēma “(ne)vienlīdzība” bija man kaut kas jauns, tāpēc es ieguvu daudz jaunas informācijas. Pēc nometnes man radās interese globālās tēmās, piemēram, vides problēmās un ģeopolitikā. Nometne arī “pārspridzināja” manu ikdienas burbuli, kurā dzīvoju. Redzot, kas notiek citās pasaules vietās, lika manam redzeslokam, kā arī domāšanai paplašināties.

Marita: Nometne manī radīja daudz jautājumu un pārdomas, bieži vien nometnes laikā jutos kā vērotājs nevis tās dalībnieks.

Cik daudz bija dalībnieku un no kurām (un cik daudz) valstīm?

Nometnē kopā bija 46 dalībnieki no 22 valstīm - Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Maķedonijas, Ungārijas, Bulgārijas, Horvātijas, Libānas, Ķīnas, Austrijas, Vācijas, Gruzijas, Tunisijas, Spānijas, Kosovas, Rumānijas, Albānijas, Beļģijas, Moldovas, Itālijas un Portugāles

Kāda bija nometnes tēma un kā tā tika atklāta nometnes laikā?

Marija: Nometnes tēma bija vienlīdzība, kuru atklājām caur debatēm, sarunām, meklējām atrisinājumu ar vienlīdzību saistītām problēmām, skatījāmies arī dokumentālās filmas par aktuālām vienlīdzības tēmām. Tēma iedalījās 3 daļās - diskutējām par dzimumu vienlīdzību, rasu vienlīdzību un vides vienlīdzību.

Marita: Ja var piebilst, man ļoti patika tas, ka pēc katra uzdevuma vadītāji jautāja mūsu domas, personīgo pieredzi vai izjūtas par runāto.

Ko sagaidīji no nometnes, pirms devies tur? 

Marija: Es sagaidīju daudz sarunu, kurās man šķita, ka nespēšu piedalīties, jo neesmu interesējusies par vienlīdzību un tās problēmām. Kā arī, es domāju, ka varēšu smelties iedvesmu no pārējiem dalībniekiem un gūt no viņiem jaunas idejas projektiem. 

Marita: Sagaidīju galvenokārt jautri pavadītas 2 nedēļas, dažādus cilvēkus no visām pasaules malām vai vismaz kontinentiem, daudz pavadītu laiku ārpus iekštelpām.

Kā atšķīrās īstenība no tā, ko sagaidīji?

Marita: Cilvēki bija interesanti, bet biju vīlusies, gandrīz visi bijām šeit pat no Eiropas, pārsvarā no tuvākajām valstīm. Gaidīju vairāk pārgājienu un palikšanu dabā.

Marija: Sarunu patiešām bija daudz, un es tajās varēju piedalīties, jo, klausoties diskusiju, pašam sāk veidoties viedoklis. Tēma “vienlīdzība” ir ļoti visaptveroša, tāpēc katrs varēja iesaistīties. 

Kas bija visnegaidītākais nometnes laikā?

Marija: Visnegaidītākais bija tas, ka visi dalībnieki bija ļoti atklāti un nebaidījās runāt par “jutīgām” tēmām. Daudzi arī dalījās ar personīgām pieredzēm, kuras nereti bija skumjas un smagas, tāpēc es biju pārsteigta par viņu drosmi dalīties ar saviem stāstiem.

Marita: Visvairāk mani pārsteidza tas, kad bija pienākusi diena pirms kempinga, vadītāji mums teica – mēs zinām, ka kādam no jums šī būs pirmā reize, kad paliekat dabā, es pie sevis galvā nodomāju – nu tā taču tas nevar būt! Kad aizbraucām uz kempingu uzzināju, ka esam tikai kādi 5 jaunieši, kas ir kempingojuši pirms tam! Nodomāju -  kā tas var būt!

Kas Tev visvairāk patika Tavā pieredzē?

Marita: Pat nemāku tā noformulēt, bija daudz lietu – gan tas, ko uzzināju un kā izmainīju savas domas par LGBTQ, gan tas cik interesanta un jauka ir Austrija, gan arī dažādi un interesanti jaunieši dzīvo tepat starp mums.

Marija: Man visvairāk patika tas, ka jebkurš mans viedoklis tika uzklausīts un cienīts. Es varēju brīvi izteikties, kā arī uzdot jautājumus par sev interesējošām tēmām, uz kuriem es vienmēr saņēmu atbildes.

Pastāsti par vienu cilvēku, kas ir visvairāk iespaidojis tevi nometnes laikā.

Marita: Tā noteikti bija vadītāja Gema no Spānijas, kura bija mācījusies UWC koledžā. Vienās no pēdējām dienām ļoti sadraudzējāmies, es uzzināju, ka viņa ir tikai kādu mēnesi vecāka par mani, tomēr viņa bija tik dzīves gudrs cilvēks un Gemas personība bija viena no visinteresantākajām, ko esmu satikusi.

Marija: Mani visvairāk iespaidoja viens no nometnes organizatoriem - Jafaar. Viņa uzņemšanās organizēt jauniešiem izglītojošu nometni deva man iedvesmu kādu dienu dienu paveikt kaut ko tamlīdzīgu. 

Kas tavuprāt ir UWC?

Marita: Lieliska kopiena, kurā iemāca dzīvē visnoderīgāko – būt iecietīgam vienam par otru.

Marija: Tā ir kustība, kas apvieno cilvēkus, lai sasniegtu brīnišķīgu mērķi - rūpēties par labāku rītdienu.

Kāds ir bijis tavs “visUWCisks” moments nometnes laikā?

Marita: Laikam jau tas moments, kad sapratu, cik patiesībā ļoti lielu lomu spēlē tas, kā ir ierasts dzīvot – ideālais ģimenes modulis šajā gadījumā. Dienā, kad runājam par LGBTQ es aizvien vairāk sāku apzināties, ka tas nav noteicošais. Dzīvē ir jāvadās pēc tikai un vienīgi tā, kas tev sniedz prieku nevis kā sociālais stāvoklis to nosaka.

Kas ir vissvarīgākais, ko iemācījies nometnē?

Marija: Vienmēr būt ziņkārīgam un interesēties par jaunumiem pasaulē. Būt atvērtam jaunām pieredzēm, cilvēkiem un idejām.

Kas motivēja Tevi pieteikties UWC konkursam?

Marita: Gribēju iziet no savas komforta zonas, kā arī tas, ka UWC moto iet roku rokā ar manu dzīves skatījumu.

Kam tu ieteiktu pieteikties UWC Konkursam?

Marija: Jebkuram, kurš vēlas kļūt vispusīgs, un iegūt kontaktus ar citās valstīs dzīvojošiem jauniešiem. Pēc vien divu nedēļu nometnes, es varu doties uz 21 valsti, jo es zinu, ka mani tur kāds sagaidīs ar atplestām rokām.

Marita: Darbīgiem jauniešiem, kuriem ir stiprs savs viedoklis un dzīves skatījums.